Litija bateriju izstrādes process

1970. gadā ExxonMobil pārstāvis M S. Vittingems izmantoja titāna sulfīdu kā pozitīvā elektroda materiālu un litija metālu kā negatīvā elektroda materiālu, lai izveidotu pirmo litija akumulatoru.
1980. gadā Dž.Gudena atklāja, ka litija kobalta oksīdu var izmantot kā pozitīvo elektrodu materiālu litija jonu akumulatoriem.
1982. gadā R. no Ilinoisas Tehnoloģiju institūta R. Agarvals un Dž. R. Selmans atklāja, ka litija joniem piemīt īpašība iekļauties grafītā, kas ir ātrs un atgriezenisks process. Tajā pašā laikā no metāliskā litija izgatavoto litija bateriju drošības apdraudējumi ir piesaistījuši lielu uzmanību, tāpēc cilvēki cenšas izmantot grafītā iestrādāto litija jonu īpašības, lai izgatavotu uzlādējamas baterijas. Pirmo pieejamo litija jonu grafīta elektrodu veiksmīgi izstrādāja Bell Laboratories.
1983. gadā M. Thackeray, J. Goodenough un citi atklāja, ka mangāna spinelis ir lielisks pozitīvs elektrodu materiāls ar zemām izmaksām, stabilitāti un izcilu vadītspēju un litija vadītspēju. Tā sadalīšanās temperatūra ir augsta, un tā oksidējošās īpašības ir daudz zemākas nekā litija kobalta oksīdam. Pat īssavienojuma vai pārlādēšanas gadījumā tas var izvairīties no aizdegšanās un sprādziena briesmām.
1989. gadā A. Manthiram un J Goodenough atklāja, ka, izmantojot pozitīvu elektrodu ar polimēru anjoniem, tiks radīts augstāks spriegums.
1991. gadā Sony Corporation izlaida savu pirmo komerciālo litija jonu akumulatoru. Pēc tam litija jonu akumulatori mainīja plaša patēriņa elektronikas izstrādājumu seju.
1996. gadā Padhi un Goodenough atklāja, ka fosfātu sāļi ar olivīna struktūru, piemēram, litija dzelzs fosfāts (LiFePO4), ir pārāki par tradicionālajiem katoda materiāliem un tāpēc ir kļuvuši par galveno katoda materiālu.
Plaši izmantojot digitālos produktus, piemēram, mobilos tālruņus, klēpjdatorus utt., litija jonu akumulatori ir plaši izmantoti šajos produktos ar izcilu veiktspēju un pakāpeniski attīstās citās produktu lietojuma jomās.
1998. gadā Tjandzjiņas Enerģijas pētniecības institūts sāka komerciālu litija jonu akumulatoru ražošanu.
2018. gada 15. jūlijā Keda Ogļu ķīmijas pētniecības institūtā tika uzzināts, ka institūtā ir izstrādāts īpašs oglekļa negatīvs elektrodu materiāls lielas ietilpības un augsta blīvuma litija akumulatoriem, kas galvenokārt sastāv no tīra oglekļa. Šis litija akumulators, kas izgatavots no jauna materiāla, spēj nobraukt vairāk nekā 600 kilometrus ar automašīnām.
2018. gada oktobrī Nankai universitātes profesora Liang Jiajie un profesora Chen Yongsheng pētnieku grupa sadarbībā ar Dzjansu Normālās universitātes profesora Lai Chao pētniecības grupu veiksmīgi sagatavoja trīsdimensiju porainu sudraba nanovadu grafēna nesēju ar vairāku līmeņa struktūru un noslogotu metāla litiju kā kompozītmateriālu negatīvu elektrodu. Šis nesējs var nomākt litija dendrītu veidošanos, tādējādi panākot īpaši lielu akumulatoru uzlādi, kas, domājams, ievērojami pagarinās litija akumulatoru "dzīves ilgumu". Pētījuma rezultāti tika publicēti jaunākajā Advanced Materials numurā.
2022. gada pirmajā pusē Ķīnas litija jonu akumulatoru nozares galvenie rādītāji sasniedza strauju izaugsmi, produkcijai pārsniedzot 280 GWh, kas ir par 150% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
2022. gada 22. septembra rītā Ķīnas Ceturtā Aviācijas zinātnes un tehnoloģiju akadēmija neatkarīgi izstrādāja un lietotājiem piegādāja pirmais vietējā tirgū izstrādātais 30- metru diametra jaunais enerģijas litija akumulatora vara folijas kodola aprīkojuma katoda veltnis. Korporācija tika dibināta Sjaņā, aizpildot tehnisko plaisu vietējā rūpniecībā un sasniedzot ikmēneša ražošanas jaudu, kas pārsniedz 100 liela diametra katoda veltņus, iezīmē lielu izrāvienu Ķīnas īpaši liela diametra katoda rullīšu ražošanas tehnoloģijā.